Ceļā uz Tokiju

Ieva Bļusina, 28/07/2021 11:00

No 23. jūlija līdz 8. augustam Tokijā notiek XXXII Olimpiskās spēles. Vieglatlētu sacensības risināsies no 30. jūlija līdz 8. augustam, piedaloties astoņiem Latvijas vieglatlētiem. Gaidot karalienes uznācienu Olimpiādē, ielūkosimies vieglatlētu līdzšinējos panākumos un sacensību vēsturē, kā arī aplūkosim dažādus rādītājus vairākās Olimpiādēs.

Pirmo reizi latviešu vieglatlēti (cariskās Krievijas olimpiskajā komandā) olimpiskajās spēles piedalījās 1912. gada Stokholmā. Viņu bija 15 un augstākā ieņemtā vieta (12.v.) bija desmitcīņniekam Alfrēdam Alslēbenam.

Neatkarīgās Latvijas laikā (1918-1940) četrās Olimpiskajās spēlēs (Parīzē, Amsterdamā, Losandželosā un Berlīnē) piedalījās 25 Latvijas vieglatlēti, 50 km soļošanā izcīnot sudraba (Jānis Daliņš Losandželosā) un bronzas (Adalberts Bubenko Berlīnē) medaļas.

Laikā, kad Latvija bija PSRS sastāvā (1940-1991) septiņās Olimpiskajās spēlēs PSRS olimpiskās delegācijas sastāvā startēja 12 Latvijas vieglatlēti. Izcīnītas trīs zelta (Inese Jaunzeme, Jānis Lūsis un Dainis Kūla – visi šķēpa mešanā), divas sudraba (vēlreiz Jānis Lūsis un Juris Silovs – 4x100 m), kā arī trīs bronzas medaļas (vēlreiz Jānis Lūsis un Juris Silovs, kā arī Inta Drēviņa – 4x400 m).

Pēc neatkarības atjaunošanas kopš 1992. gada Latvijas vieglatlēti piedalījušies visās septiņās līdz šim notikušajās spēlē – kopskaitā 68 vieglatlēti. Izcīnītas trīs sudraba medaļas – Vadims Vasiļevskis un Ainārs Kovals abi šķēpa mešanš, kā arī Aigars Fadejevs 50 km soļošanā.

Kopskaitā 112 Latvijas vieglatlēti ir olimpieša statusā. Kopš 1932. gada izcīnītas trīs zelta, sešas sudraba un četras bronzas medaļas.

Tabulas kolonnu atšifrējums:
1. Olimpisko spēļu gads un vieta
2. Latvijas olimpiskās delegācijas dalībnieku skais un t.s. vieglatlēti
3. Augstākā izcīnītā vieta vai medaļa
4. Latvijas vieglatlēti 1.-10.vietā
5. Latvijas vieglatlēti 11.-20.vietā

LATVIJAS VIEGLATLĒTI OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS KOPŠ 1992. GADA
1. 2. 3. 4. 5.
1992.g. Barselonā 34 7 vieglatlēti 10.v. – M.Bružiks 1 4
1996.g. Atlantā 48 17 vieglatlēti 6.v. – A.Fadejevs 2 6
2000.g. Sidneja 45 17 vieglatlēti Sudrabs A.Fadejevs 3 6
2004.g. Atēnās 32 15 vieglatlēti Sudrabs V.Vasiļevskis 5 5
2008.g. Pekinā 47 17 vieglatlēti Sudrabs A.Kovals 2 5
2012.g. Londonā 42 22 vieglatlēti 4.v. – I.Radeviča 3 5
2016.g. RiodeŽaneiro 34 14 vieglatlēti 4.v. – L.Ikauniece 2 5


Trīs Latvijas vieglatlēti piedalījušies četrās Olimpiskajās spēles: Jānis Lūsis (1964.g.-1976.g.); Valentīna Gotovska (1992.g.-2000.g.) un Jeļena Prokopčuka (2000., 2004. un 2016.g.).

Astoņi Latvijas vieglatlēti piedalījušies trijās Olimpiskajās spēlēs: Aigars Fadejevs (1996.-2004.g.); Anita Liepiņa un Modris Liepiņš (1996.-2004.g.); Staņislavs Olijars (2000.-2008.g.); Sinta Sprudzāne (2008.-2016.g.); Ēriks Rags (2000.-2008.g.); Vadims Vasiļevskis  (2004.-2012.g.) un Valērijs Žolnerovičs (2008.-2016.g.).

26 Latvijas vieglatlēti piedalījušies divās Olimpiskajās spēlēs. Viņu vidū arī divi Tokijas spēļu dalībnieki – Arnis Rumbenieks un Madara Palameika.

Tabulas kolonnu atšifrējums:
1. Vārds un uzvārds
2. Disciplīna un šosezon labākais rezultāts
3. Personīgais rekords
4. Vieta pasaules 2021.g. sezonas labāko sarakstā
5. Vieta un punkti „Road to Tokyo” rangā

LATVIJAS VIEGLATLĒTI – TOKIJAS OLIMPISKO SPĒĻU DALĪBNIEKI
1. 2. 3. 4. 5.
Gatis Čakšs Šķēpa mešana 87,57 m 87,57 m 5.v. Kvalifikācijas normatīvs
Līna Mūze Šķēpa mešana 64,81 m 64,87 m 7.v. Kvalifikācijas normatīvs
Anete Kociņa Šķēpa mešana 63,70 m 64,47 m 11.v. 24.v.-1164 p.
Ruslans Smolonskis 50 km soļ. 3.50:31 3.50,31 29.v. 48.v.-1166 p.
Arnis Rumbenieks 50 km soļ. 3.51:51 3.51:51 38.v. 44.v.-1176 p.
Laura Igaune Vesera mešana 70,64 m 73,56 m 39.v. Kvalifikācijas normatīvs
Madara Palameika Šķēpa mešana 60,10 m 66,18 m 42.v. 21.v.-1176 p.
Līga Velvere 800 m 2:01,95 02:00,75 121.v. 56.v.-1135 p.
KVALIFIKĀCIJAS NORMATĪVI ATĒNU (2004), PEKINAS (2008) UN TOKIJAS (2021) OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS
  2004 / ”A” 2004 / ”B” 2008 / ”A” 2008 / ”B” 2021
Vīrieši          
400 m 45,55 45,95 45,55 45,95 44,9
Kārtslēkšana 5,65 m 5,55 m 5,70 m 5,55 m 5,80 m
Šķēps 81,80 m 77,80 m 81,80 m 77,80 m 85,00 m
Sievietes          
400 m 51,59 52,3 51,55 52,35 51,35
800 m 02:00,0 02:01,3 02:00,0 02:01,3 01:57,5
Tāllēkšana 6,70 m 6,55 m 6,72 m 6,60 m 6,82 m
Trīssoļlēkšana 14,20 m 14,00 m 14,20 m 14,00 m 14,32 m
Šķēpa mešana 60,50 m 56,00 m 60,50 m 56,00 m 64,00 m
DALĪBNIEKU SKAITS ATSEVIŠĶĀS DISCIPLĪNĀS OS (1996 – 2008 un 2021)
  1996 2000 2004 2008 2021
Vīrieši          
400 m 62 68 62 55 48
800 m 58 61 72 58 48
Kārtslēkšana 37 35 23 26 32
Tāllēkšana 52 53 40 39 32
Šķēpa mešana 33 35 33 38 32
Sievietes          
400 m 49 51 41 50 48
800 m 32 38 43 42 48
Tāllēkšana 46 39 39 ? 32
Šķēpa mešana 32 35 45 54 32


Trīs Latvijas vieglatlēti (L.Mūze, L.Igaune un G.Čakšs) Tokijas spēlēm kvalificējās, izpildot kvalifikācijas normatīvu.

Pieci Latvijas vieglatlēti (A.Kociņa, M.Palameika, R.Smolonskis, A.Rumbenieks un L.Velvere) tiesības startēt Olimpiskajās spēlēs ieguva, ierindojoties augstās „Road to Tokyo” un WA ranga vietās.

LATVIJAS VIEGLATLĒTU TUVĀKIE SPĒĻU PRETENDENTI:
Sportists/-e – disciplīna Dalībnieku skaits OS Vieta „Road to Tokyo” rangā
Rolands Štrobinders – šķēpa mešana 32 33.v.
Mareks Ārents – kārtslēkšana  32 42.v.
Patriks Gailums – šķēpa mešana 32 46.v.
Rūta Kate Lasmane – trīssoļlēkšana 32 53.v.
Gunta Vaičule – 200 m 56 60.v.
Elvijs Misāns – trīssoļlēkšana 32 62.v.
Sindija Bukša – 200 m 56 70.v.


Latvijas Vieglatlētikas savienības ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs:
"Kvalifikācijas sistēma Olimpiskajām spēlēm ir kļuvusi sarežģītāka. Iepriekš sportistam sacensībās bija jāsasniedz A vai B līmeņa normatīvs. Šobrīd Pasaules Vieglatlētikas asociācija arvien vairāk aktualizē ranga sistēmu. Sportists rangā var iekļūt, sasniedzot augstvērtīgus rezultātus piecās sacensībās (izņemot maratonu, soļošanu un daudzcīņu) – jo augstāka mēroga sacensības, jo lielāka iespēja iegūt vairāk ranga punktus. Tas nozīmē, ka mūsu sportistiem jāsadarbojas ar spēcīgiem un konkurētspējīgiem menedžeriem, lai nodrošinātu savu dalību augsta mēroga sacensībās ārzemēs. Savukārt sacensību organizatori ir ieinteresēti pēc rangā augsti esošiem sportistiem. Līdz ar to veidojas nebeidzams aplis, kurā iekļūt mūsu sportistiem ir izaicinošs process.

Šobrīd mūsu nacionālais čempionāta līmenis atbilst B kategorijai, Prezidenta balvas izcīņa – D kategorijai. Esam pārrunās ar Pasaules Vieglatlētikas asociāciju (WA) un vairākām Eiropas valstīm ar mērķi nākotnē paaugstināt Prezidenta balvas izcīņas kategoriju, izpildot visas WA augstās prasības. Tādā veidā mums būtu iespēja Latvijā organizēt augsta līmeņa sacensības un mūsu sportistiem – pelnīt ranga punktus. 

Redzam, ka atļautais dalībnieku skaits vairākās disciplīnās ir krietni samazināts. 2004. gada Olimpiskajās spēlēs 800m mēs bijām 72 skrējēji. Tagad Japānā uz starta dosies 48. Tad B normatīvs bija 1:47.00. Tagad sportistiem jāskrien ātrāk par 1:45.20, lai kvalificētos četrgades notikumam. Ar šo vēlos pateikt, ka kvalificēšanās sistēma ir komplicēta un mūsu sportistiem izaicinājumu pilna. Tokijā uz startu dosies labākie no labākajiem, un mums būs iespēja atbalstīt astoņus mūsu olimpiešus."

Informāciju sagatavoja: Andris Staģis